"Slavenā padomju aktrise un vēl savenākā režisora Aleksandrova sieva nebija greizsirdīga. Tomēr filozofiskajai pacietībai pienāca gals tad, kd viņa uzzināja, ka vīrs vienu no savām mīļākajām , arī aktrisi, ir uzacinājis uz savu dzimšanas dienu un tā neapdomīgi piekritusi. Atriebība bija nepārspēti eleganta. Ļubova uzzināja, pie kuras drēbnieces sāncense pasūtījusi tērpu šiem svētkiem un - galvenais - no kāda auduma. Tajos laikos kultūras darbinieki iepirkās slēgta tipa sadzīves kombinātos, tāpēc sadabūt tieši tādu audumu mākslieniecei nebija grūti. Nē, viņa nelika uzšūt seva anlogu tērpu. Viņa rīkojās vēl negantāk. Kad mīļākā pārkāpapār Orlovu-Aleksandrovu mājas slieksni, viņa burtiski saplūda ar mēbelēm. Ģimenes galvas dzimšanas dienas priekšvakarā, it kā svētkiem par godu, mājās ātri bija nomainītas apšuvums visiem krēsliem un dīvāniem. Kā punkts uz "i" bija no tā paša auduma pārpalikumiem sacakināts kājslauķis. Nelaimīgā pazemotā sāncense svētkus pameta ātri, jo nevarēja pat apsēsties, nesajutusies par mēbeļu sastāvdaļu."
"Lilit", 03/2008, 50. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru