2008. gada 26. apr.

"Kā teica kāda mana draudzene, kārtējo reizi garāžā braucot apskrambājusi sava pasāta spārnu, "vīriešiem piemīt dabas dota spēja vienā rāvienā kaut ko lielu ideabūt iekš kaut kā maza un pārliecība, ka tas tur tiešām ielīdīs, bet es, kamēr apskatos, kas un kā, jau esmu kaut kur iebraukusi"."
["Lilit" 05/2008, 108. lpp]
P.S. Latviešu valodā ir jauns vārds - "pasāts"...

2008. gada 17. apr.

DSL vs dial-up

Laukos dial-up atšķiras no DSL tikai ar to, ka caur pirmo neko nevar nopumpēt, jo lēni, bet caur otro - jo dārgi.

Cena vs kvalitāte

"Optimālā cenas un kvalitātes attiecība" parasti nozīmē "draņķis, toties lēti".

Kāpēc sievietēm sāp galva?

Sievietēm parasti sāp galva divu iemeslu dēļ:
1) nav vīrieša, bet gribas,
2) vīrietis ir, bet negribas.
Pats galvenais, satiekot bijušo klases biedru, ir pirmajam pajautāt, kā klājas.

199 Ls: Lenovo N200, Celeron 530, 1.73 GHz, 1Gb RAM, 120Gb HDD, DVD±R, 2.5kg, Linux

Ls 199.-
Specifikācijas: [PDF]

2008. gada 15. apr.

Īsa reklāmas terminu skaidrojošā vārdnīca

Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi. Tu pienāc un saki: "Ar mani gultā ir ļoti labi".
- Tas ir tiešais mārketings.

Tu esi atnākusi uz ballīti ar draugiem un redzi izskatīgu puisi. Kāds no taviem draugiem aiziet pie viņa un saka: "Ar viņu gultā ir lieliski".
- Tā ir reklāma.

Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi. Tu piecelies kājās, sakārto kleitu, pienāc viņam klāt un ielej dzērienu. Tu saki: "Atļaujiet" un pienāc tuvāk, lai sakārtotu viņa kaklasaiti, tajā pašā laikā pieskaries viņa rokai ar krūti, un piebilsti: "Starp citu, ar mani gultā ir ļoti labi".
- Tās ir sabiedriskās attiecības (PR).

Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi. Viltīgu intrigu rezultātā tu starp klātesošajām meitenēm sarīko ķildu, bet pati paliec malā. Kad visas ir izkāvušās, tu saki: "Iesim prom no šejienes! Starp citu, ar mani gultā ir ļoti labi!"
- Tas ir melnais PR.

Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi. Viņš pienāk tev klāt un saka: "Es dzirdēju, ka ar tevi gultā ir satriecoši labi".
- Tā ir preču zīmes atpazīstamība.

Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi. Tu viņu pierunā aiziet ar tavu draudzeni.
- Tā ir tirdzniecības pārstāvniecība.

Tava draudzene viņu neapmierina, tāpēc viņš zvana tev.
- Tas ir tehniskais atbalsts.

Ballītē tu ieraugi izskatīgu puisi, pienāc klāt un saki: "Atceries, cik tev bija labi ar Anniņu? To visu viņai iemācīju es. Nāksi ar mani?"
- Tās ir klientu atsauksmes.

Ballītē tu redzi vairākus izskatīgus puišus. Tu viņiem visiem aizsūti zīmītes par to cik ar tevi ir labi gultā.
- Tas ir tiešais pasts (direct mail).

Tu atnāc uz ballīti, bet tur jau priekšā vesels bars skaistu meiteņu. Tev, it kā neviļus, no pleca noslīd lencīte un tu saki: "Ar mani gultā ir vienkārši lieliski un šokolādi ar šampanieti nemaz nevajag!"
- Tas ir dempings.

Ballītē jau no paša sākuma tu skaļi paziņo: "Kam interesē kāda es esmu gultā, sekojiet man!" un aizved viņus uz citu ballīti.
- Tā ir pozicionēšana.

Uz ballīti tu vispār neesi ieradusies, bet tur par to tikai runā, cik tu esi laba gultā.
- Tā ir uzpūsta preču zīme.

Tu atnāc uz ballīti un ieraugi izskatīgu puisi. Pienāc pie viņa un saki, ka tevi sauc Marianna. Visi zina cik labi gultā ir ar Mariannu. Pie tam, Marianna zina ka tu uzdevies par viņu. Par to Marianna saņem šokolādi.
- Tas ir frančaizings.

Tu atnāc uz ballīti ar draugiem un ieraugi izskatīgu puisi. Pienāc un saki ka ar tevi ir ļoti labi gultā. Kopā ar viņu tu aizej no ballītes. No rīta viņš saka, ka nav visai apmierināts ar tevi.
- Tā ir reklamācija.

Tu atnāc uz ballīti kopā ar draudzenēm un jūs ieraugāt simpātisku puisi. Katra no jums stāsta cik burvīgi ir ar viņu gultā un ko viņa par to grib.
- Tas ir tenderis.

Tu atnāc uz ballīti un redzi izskatīgu puisi. Pienāc klāt un saki, ka ar tevi ir lieliski gultā. Aizej ar viņu. No rīta viņš tev dod šampanieti, bet nedod šokolādi.
- Tas ir debitora parāds.

Tu posies uz balli, bet draudzenes jau tur izplata zīmītes kurās rakstīts, cik ar tevi ir labi gultā.
- Tā ir preses relīze.

Tu atnāc uz Jaungada ballīti un ieraugi veselu baru izskatīgu puišu. Tu saki, ka pārgulēt ar tevi maksā piecas šokolādes tāfelītes un trīs šampanieša pudeles. Līdz vakara beigām tu piedzeries līdz bezsamaņai un pamosties kopā ar kaut kādu briesmoni.
- Tā ir sezonas izpārdošana.

Tu atnāc uz ballīti ar draugiem un ieraugi izskatīgu puisi. Pienāc klāt un saki ka ar tevi gultā ir lieliski. Aizej kopā ar viņu. Pārnākot mājās jūs sastopat vīru. Smukulītis aiziet ne cepts ne vārīts, tu dabū zilu aci no vīra.
- Tas ir force-majore.

Tu atnāc uz ballīti un paziņo ka ar tevi gultā ir lieliski un tas maksā trīs šokolādes tāfelītes un šampanieša pudeli, bet tam kurš ar tevi nakts laikā pārgulēs piecas reizes, tas maksās tikai šokolādes konfekti.
- Tā ir vairumtirdzniecības atlaide.

Tu atnāc uz ballīti un saki ka ar tevi gultā ir lieliski. Tev pienāk klāt divas brašas meitenes un saka: "Mēs esam ar mieru uz 30 % šokolādes un 40 % šampanieša mēnesī. Citādi tev būs nepatikšanas."
- Tas ir "Jumts".

Tu atnāc uz ballīti un pieciem klātesošajiem puišiem pastāsti cik ar tevi ir labi gultā. Bet viņi, ja to pastāsta vēl pieciem, var ar tevi pārgulēt par velti. Arī uz nākošajiem pieciem attiecas tas pats. Tā, līdz visa valsts sapņot sapņo par to cik ar tevi ir labi gultā, bet tu visus piekrāp un nozūd nezināmā virzienā.
- Tas ir tīkla mārketings.

Lai būtu pati labākā, tu visu laiku vēro savas draudzenes, kā tās apietas ar saviem puišiem.
- Tā ir rūpnieciskā spiegošana.

Tu atnāc uz ballīti kopā ar Anniņu (viņai ir lielas krūtis, bet tev iespaidīga pēcpuse). Visiem puišiem tiek izvirzīti vienādi noteikumi: mēs esam kopā...
- Tās ir stratēģiskās partnerattiecības.

Tu no draudzenes paņem kleitu un nedaudz kosmētikas, tajā pašā laikā apsolot ka katru otro šovakar nopelnīto šokolādi tu atdosi viņai.
- Tā ir akciju sabiedrība.

Tu esi neizskatīga un tevi neviens negrib redzēt... Bet tavs tētis apmaksā ballīti... Visi grib tevi...
- Tās ir valsts subsīdijas.

Tu esi veca un puiši tevi sen vairs neinteresē... bet periodiski savā pastkastītē tu atrod šokolādes konfekti...
- Tā ir pensija.

Tu atnāc uz ballīti, nedejo, nesmejies un vienkārši spļauj uz visiem no augsta balkona. Mazgā rokas punšā, ar siekalām dzēs tortē iespraustās svecītes... Visi puiši vēro tevi ar apbrīnu un sajūsmu.
- Tas ir tirgus līderis.

Tu esi lezbiete, bet esi spiesta iet uz heteroseksuālām ballītēm...
- Tā ir firmas politika.

Visi sen zina cik tu esi laba gultā... Te pēkšņi, tu palaid baumas ka tu lieliski proti gatavot ēst...
- Tā ir jaunu tirgus segmentu ieņemšana.

Tu atnāc uz ballīti ar draugiem un ieraugi izskatīgu puisi. Pienāc klāt un saki, ka gultā tu esi satriecoša un esi ar mieru pārgulēt ar viņu par 2 šampanieša pudelēm un 3 šokolādes tāfelītēm. Viņš ir ar mieru maksāt tikai 2 šampanieša pudeles, jo vakara saimnieks ir teicis ka šis pakalpojums dārgāk nemaksā.
- Tā ir valsts noteiktā cena.

Tu atnāc uz ballīti un visi metas tev virsū ar vienu un to pašu jautājumu: "Vai taisnība ka tu gultā esi satriecoša?" Bet pēc viņu nekaunīgajiem mūļiem tāpat var redzēt ka viņi to jau zina. Tu mīklaini atbildi: "Bez komentāriem...", tajā pašā laikā tava labākā draudzene Anniņa, sēž stūrī un uzdzerot tavu šampanieti, stūķē aiz vaigiem tavu šokolādi.
- Tā ir plānota slepenās informācijas noplūde.

Tu atnāc uz ballīti ar draugiem, ieraugi izskatīgu puisi un pastāsti viņam cik tu esi satriecoša gultā un ka tu par to gribi tikai 2 šampanieša pudeles un 2 šokolādes tāfelītes. Jūs abi braucat uz mājām un tu viņam saki ka tev sāp galva, tāpēc viņam būs jāguļ ar tavu draudzeni Anniņu. Anniņa par to saņem 1 šokolādi un 1 šampanieti.
- Tas ir autsorsings.

Tu atnāc uz ballīti un ieraugi fantastisku puisi. Pienāc viņam klāt un saki: "Iesim uz guļamistabu, es esmu satriecoša gultā". Viņš atbild: "Es nevaru, jo man patīk zēni".
- Tā ir nepareiza mērķauditorijas izvēle.

Tu visus nopelnītos šampaniešus un šokolādi atdod draudzenei, kura tos visus labumus atnes pie tevis uz mājām un jūs kompānijā ar tavu vīru to visu notiesājat.
- Tā ir līdzekļu atmazgāšana.

Tu atnāc uz ballīti un redzi daudz-daudz puišu. Tu sāc visiem piedāvāties par pusvelti. Dažiem pat tiek par brīvu.
- Tā ir noliktavas izpārdošana.

Tu ierodies uz ballīti, apburoša, skaista, seksīga un pašpārliecināta. Tu zini, ka gultā tu esi labākā... Labam puisim tu esi gatava atdoties par brīvu... Bet visus puišus ir izķērušas kaut kādas atbaidošas raganas, piesūkušās viņiem un sūc no tiem naudu...
- Tas ir tirgus, meitiņ...

2008. gada 9. apr.

LDiena.LV: Gada inflācija martā — 16,8%

Otrdiena, 8. aprīlis (2008) 13:13

Martā gada inflācija nedaudz palielinājusies un sasniegusi 16,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šogad martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, cenas precēm pieaugušas par 16,5%, bet pakalpojumiem — par 17,4%.

Gada inflāciju martā galvenokārt ietekmēja cenu kāpums siltumenerģijai, kā arī straujāka augļu un dārzeņu sadārdzināšanās. Savukārt gaļas, piena produktu, autotransporta iegādes, apģērbu, kā arī īres maksas pieaugums šogad ir lēnāks nekā pērn.

Martā salīdzinājumā ar februāri vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,5%. Precēm cenas pieauga par 1,4%, bet pakalpojumiem - par 1,7%.

Vērtējot mēneša inflāciju, CSP norāda, ka lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam siltumenerģijai, degvielai, apģērbiem un apaviem. Martā siltumenerģijas cenas valstī pieauga vidēji par 6,4%, Rīgā siltumenerģija kļuva par 9,2% dārgāka.

Noslēdzoties izpārdošanām un sākoties pavasara sezonai, par 4% dārgāki kļuva apģērbi, bet par 7,7% sadārdzinājās apavi.

Degviela martā sadārdzinājās vidēji par 3,1%, un visvairāk jeb par 5,9% cenas pieauga dīzeļdegvielai.

Dārgāki kļuva pārtikas produkti: augļi, dārzeņi, maize un graudaugu izstrādājumi, zivju konservi, dārzeņu konservi, saldumi, medus, augu eļļa, olas un citi. Par 2,3% cenas pieauga alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem dzērieniem — par 4,2%.

Pieauga cietā kurināmā un sašķidrinātās gāzes cenas, dārgāki kļuva ziedi, grāmatas un personīgās aprūpes preces. Sadārdzinājās tūrisma un kultūras pakalpojumi, atsevišķi ar mājokļa uzturēšanu un mājsaimniecības aprūpi saistīti pakalpojumi, ambulatorie pakalpojumi, apdrošināšana, finanšu pakalpojumi, pasažieru sauszemes transporta pārvadājumi un personisko transporta līdzekļu ekspluatācija. Cenas turpināja pieaugt ēdināšanas pakalpojumiem, galvenokārt skolu un iestāžu ēdnīcās, uzskaita CSP.

Akciju ietekmē martā cenas kritās atsevišķiem piena produktiem, sieram, vistas gaļai, cukuram un kafijai. Lētākas kļuva galvenās sadzīves ierīces, TV, audio, video, foto un datu apstrādes iekārtas, kā arī tālruņu aparāti.

Patēriņa grupu cenu pārmaiņas 2008.gada martā, salīdzinot ar 2008.gada februāri, CSP dati

Statistiķi aprēķinājuši, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos cenas pavisam ir pieaugušas par 5,7%, kamēr pagājušā gadā cenu pieaugums attiecīgajā laikā posmā bija 3,3%.

Šogad cenu līmeni visvairāk ietekmēja tabakas izstrādājumu, siltumenerģijas, piena, siera un olu, ēdināšanas pakalpojumu, ūdens piegādes un citu ar mājokli saistīto pakalpojumu, kā arī degvielas sadārdzināšanās.

12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 12,3%.

Februārī patēriņa cenas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 16,7%.

Grupas

Cenu pārmaiņas 2008.gada martā, salīdzinot ar:

2007.g. martu

2007.g. decembri

2008.g. februāri

Kopā

16.8

5.7

1.5

Pārtika

20.8

5.1

0.8

Alkohols, tabaka

45.0

24.2

1.2

Apģērbs, apavi

2.4

-2.5

4.8

Mājoklis

25.2

8.4

2.0

Mājokļa iekārta

4.0

1.9

0.0

Veselība

12.9

6.6

0.9

Transports

13.3

4.6

1.3

Sakari

-8.3

-2.6

0.0

Atpūta, kultūra

9.4

4.6

2.3

Izglītība

20.0

1.8

0.4

Viesnīcas, restorāni

23.5

6.4

1.7

Pārējie

13.9

5.0

1.6


Apollo.LV: Amatpersonas sev inflāciju "kompensējušas" pat dubulti un trīskārši

nauda

Foto: AFI

Lato Lapsa, «Baltic Screen»
Trešdiena, 9. aprīlis (2008) 05:11

Ir cilvēku kategorija, kuri pilnīgi noteikti nav cietuši no pagājušā gada inflācijas, — tas kļūst skaidrs, salīdzinot konkrētu augstu amatpersonu no valsts saņemtos ienākumus 2006. un 2007. gadā: gada algas pielikums bieži vien «sakārtots» par 10–20, pat 40 tūkstošiem latu, valsts it kā apkaroto inflāciju «kompensējot» arī vairākkārt.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās augsto valsts amatpersonu deklarācijas par pagājušo gadu uzskatāmi parāda — dažādos veidos ir panākts kopējo attiecīgajā amatā gūto ienākumu pieaugums, kas ir pat vairākkārt pārsniedzis inflācijas līmeni.

Turklāt izcilāko sniegumu iespējams izmērīt gan gada ienākumu absolūtajā pieaugumā konkrētajā amatā, gan arī procentuāli — kā 2007. gada ieņēmumi pieauguši salīdzinājumā ar valsts doto (no valsts ņemto) konkrētā amata atalgojumu gadu iepriekš.

Ja rēķina absolūtajās summās, pagājušā gada alkatības pieauguma ziņā valsts amatpersonu — kā valsts uzņēmējsabiedrību un aģentūru (kuras arī rīkojas ar valsts līdzekļiem), tā arī iestāžu vadītāju — pirmais divdesmitnieks, ņemot vērā 2007. gada amatpersonu deklarācijas (lai gan ne visu augsti atalgoto amatpersonu deklarācijas ir jau pieejamas), izskatās šādi:

1. VAS «Latvijas Valsts meži» valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks: 2006. gada atalgojums — 61 622 lati, 2007. gada atalgojums — 104 863 lati, pieaugums — 43 241 lats.
2. VAS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons: 2006. gada atalgojums — 70 646 lati, 2007. gada atalgojums — 97 779 lati, pieaugums — 27 133 lati.
3. VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks: 2006. gada atalgojums — 44 798 lati, 2007. gada atalgojums — 68 567 lati, pieaugums — 23 769 lati.
4. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: 2006. gada atalgojums — 96 486 lati, 2007. gada atalgojums — 120 008 lati, pieaugums — 23 522 lati.
5. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva: 2006. gada atalgojums — 40 713 latu, 2007. gada atalgojums — 62 229 lati, pieaugums — 21 516 latu.
6. VAS «Latvijas Valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Tālis Straume: 2006. gada atalgojums — 35 432 lati, 2007. gada atalgojums — 54 690 latu, pieaugums — 19 258 lati.
7. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps (atstāj amatu): 2006. gada atalgojums — 69 628 lati, 2007. gada atalgojums — 86 095 lati, pieaugums — 16 467 lati.
8. Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars: 2006. gada atalgojums — 25 610 latu, 2007. gada atalgojums — 40 405 lati, pieaugums — 14 795 lati.
9. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis: 2006. gada atalgojums — 38 244 lati, 2007. gada atalgojums — 51 956 lati, pieaugums — 13 712 lati.
10. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs: 2006. gada atalgojums — 18 180 latu, 2007. gada atalgojums — 29 838 lati, pieaugums — 11 658 lati.
11. LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis: 2006. gada atalgojums — 27 281 lats, 2007. gada atalgojums — 38 032 lati, pieaugums — 10 751 lats.
12. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns: 2006. gada atalgojums — 42 505 lati, 2007. gada atalgojums — 52 799 lati, pieaugums — 10 294 lati.
13. SIA «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis: 2006. gada atalgojums — 87 340 latu, 2007. gada atalgojums — 94 764 lati, pieaugums — 7424 lati.
14. Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme: 2006. gada atalgojums — 27 246 lati (nenostrādāja pilnu gadu), 2007. gada atalgojums — 34 246 lati, pieaugums — 7000 latu.
15. Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš: 2006. gada atalgojums — 35 196 lati, 2007. gada atalgojums — 40 031 lats, pieaugums — 4835 lati.
16. SIA «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs (jau atlaists) Nils Melngailis: 2006. gada atalgojums — 158 955 lati, 2007. gada atalgojums — 162 842 lati, pieaugums — 3887 lati.
17. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols: 2006. gada atalgojums — 25 291 lats, 2007. gada atalgojums — 28 536 lati, pieaugums — 3245 lati.
18. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Arturs Grants: 2006. gada atalgojums — 35 270 latu, 2007. gada atalgojums — 38 395 lati, pieaugums — 3125 lati.
19. Valsts kontroliere Inguna Sudraba: 2006. gada atalgojums — 36 629 lati, 2007. gada atalgojums — 38 308 lati, pieaugums — 1679 lati.
20. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: 2006. gada atalgojums — 54 291 lats, 2007. gada atalgojums — 55 594 lati, pieaugums — 1303 lati.

Savukārt pavisam citāda aina paveras, ja nevis paraugāmies uz absolūtajiem skaitļiem, bet gan salīdzinām — par cik procentiem šajos grūtajos inflācijas apkarošanas un taupības laikos palielinājušies šo pašu amatpersonu gada ienākumi. Divdesmitnieks izskatās pilnīgi citāds:

1. VAS «Latvijas Valsts meži» valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks: gada atalgojuma pieaugums — 70%.
2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs: gada atalgojuma pieaugums — 64%.
3. Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars: gada atalgojuma pieaugums — 57% (autoratlīdzības pat neieskaitot).
4. VAS «Latvijas Valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Tālis Straume: gada atalgojuma pieaugums — 54%.
5. VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks: gada atalgojuma pieaugums — 53%.
6. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva: gada atalgojuma pieaugums — 52%.
7. LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis: gada atalgojuma pieaugums — 39%.
8. VAS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons: gada atalgojuma pieaugums — 38%.
9. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis: gada atalgojuma pieaugums — 35%.
10. Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme: gada atalgojuma pieaugums — 25% (taču jāņem vērā, ka nenostrādāja pilnu 2006. gadu).
11.–12. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: gada atalgojuma pieaugums — 24%.
11.–12. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns: gada atalgojuma pieaugums — 24%.
13. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps (atstāj amatu): gada atalgojuma pieaugums — 23%.
14. Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš: gada atalgojuma pieaugums — 13%.
15. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols: gada atalgojuma pieaugums — 12%.
16.–17. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Arturs Grants: gada atalgojuma pieaugums — 8%.
16.–17. SIA «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis: gada atalgojuma pieaugums — 8%.
18. Valsts kontroliere Inguna Sudraba: gada atalgojuma pieaugums — 4%.
19.–20. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: gada atalgojuma pieaugums — 2%.
19.–20. SIA «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs (jau atlaists) Nils Melngailis: gada atalgojuma pieaugums — 2%.


3.31 Ls/Gb (53Ls/16Gb). Apacer HANDY STENO AH320 16GB USB 2.0

[@1a.lv]

Līdz šim 16Gb USB flash atmiņas kartes pārdošanā netika manītas.

RažotājsApacer
Ietilpība16 384 MB
Izmēri 68.5 x 17 x 10.9 mm
SavietojamībaWindows 98/98SE/ME/XP/2000 / Mac OS 8.6 / Linux 2,4,0+

0.14 Ls/Gb (70Ls/500Gb): LaCie Desktop Hard Disk 500GB USB2.0

Sony
500Gb, 7200 rpm, 8Mb cache, 3.5", USB 2.0, 2 gadu garantija, melns. [FF.LV]
LaCie Desktop Hard Disk 500GB USB2.0
Produkta apraksts ("kompakts un viegli lietojams, diskrēts dizains un funkcijas, augsta ātruma USB 2.0 universālais pielietojums, vienkārša datu glabāšanas ierīce") ir nedaudz tendenciozs un pārspīlēts. Piemēram, ierīcei ir nepieciešama ārējā barošana (tai nepietiek ar USB, kā tas ir dārgākiem USB savietojamiem HDD). Praktiski tas izpaužas kā divi vadi (viens - uz datora USB portu, otrs - uz elektrības kontaktlīgzdu) viena (USB) vietā. Tomēr, ņemot vērā ietilpību un cenu, jāsaka, ka tas ir ļoti labs variants. Par vieglu lietojamību ir taisnība: diska izmantošana nav sarežģītāka par, piemēram, USB flash atmiņas kartes izmantošanu.

2008. gada 2. apr.

Mūsdienu cilvēks pērk...

Mūsdienu cilvēks pērk lietas, kuras viņam nav vajadzīgas, par naudu, kuras viņam nav, lai izrādītos cilvēkiem, kuri viņam nepatīk...
Google