Kā aprēķina algu?

Darba devējs par darbnieku maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējos gadījumos 24.09% un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu Ls 0.25. Ja, piemēram, noteikta 300 latu darba alga, tad darba devējs no saviem ieņēmumiem par darba ņēmēju no šīs summas maksā 72.27 latus (valsts sociālās padrošiāšanas obligātās iemaksas) un no darbinieka lagas ietur 9% (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējos gadījumos). No 300 latu darba algas tātad valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām ietur 27 latus.

No atlikušās summas jāaprēķina algas nodoklis - 23%, bet iepriekš ar algas nodokli apliekam ienākumu samazina par
* neapliekamo minimumu (Ls 90);
* atvieglojumiem par apgādājamiem (par katru personu Ls 63).

Neapliekamo minimumu un atvieglojumus piemēro, ja darbavietā ir iesneigta algas nodokļa grāmatiņa.

Tātad no 300 latu algas atņem 27 latus valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, 90 latu neapliekamo minimumu, atviegljumu par,piemēram, vienu bērtnu - 63 latus, un tad šo rezultātu reizina ar 23%.

Tā iegūst aprēķināto algas nodokli: (300-27-90-63)*23% == Ls 27.60.

Pēc šī aprēķina darba devējs izmaksā darbiniekam šādu algu:
300-27-27.60 == Ls 245.40

Derētu zināt, ka bruto darba alga ir aprēķinātā darba alga pirms nodokļu ieturēšanas, bet neto darba alga - konkrētā summa, kuru saņemam savos norēķinu kontos vai kuru izmaksā uz rokas. Darba devēja pienākums ir līdz 1. feburārim izsniegt paziņojumu, kurā norādīta visa iepriekšējā gada laikā aprēķinātā darba alga un ieturētie nodokļi. Šo dokumentu var izmantot, lai aizpildītu gada ienākumu deklarāciju par attaisnotajiem izdeumiem un saņemtu no budžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu.


Bēdīgas sekas

Darbiniekiem, kuri vēl joprojām saņem algu aploksnēs, ir jāsaprot, ka tā ir nevis valsts, bet gan paša cilvēka apkrāpšana. Ja viņš neiebilst un neko nedara, lai pārtrauktu šādas attiecības, tad cietējs bšu darba ņēmējs, nevis darba devējs.

Dažkārt cilvēki mēdz atrunāties, ka pensija vēl tālu, tāpēc nodokļu maksāšana viņus neinteresē. Taču neviens nezina un nevar paredzēt, kas notiks rīt vai parīt. Grūtniecību varbūt var plānot un savlaicīgi veikt arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, taču nelaimi paredzēt neviens nevar. Ja cilvēks, piemēram, cieš nelaimes gadījumā vai saslimst ar tik postošu slimību, kas padara viņu par invalīdu, tad sekas ir ļoti bēdīgas. Slīmības pabalsti un invaliditātes pensija ir atkarīga tikai no veiktājām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ja tādas nav veiktas vai veiktas no minimuma, tad arī uz pabalstu un pensiju var cerēt tikai minimālā apmērā.

Pieņemsim arī, ka pēkšņi izdomāsiet veikt kādu lielāku pirkumu. Šajā gadījumā banka var atteikties piešķirt kredītu, jo VID un VSAA izsniegtajā izziņā oficiālie ienākumi neliecinās par iespēju segt kredīta izmaksas. Arī tāpēc nodokļus maksāt ir izdevīgi.

"Praktiskais Latvietis", #2 (635), 2009. gada 12.-18. janvāris