2008. gada 11. apr.
Nu kurš tā liek asfaltu?!
2008. gada 9. apr.
LDiena.LV: Gada inflācija martā — 16,8%
Martā gada inflācija nedaudz palielinājusies un sasniegusi 16,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šogad martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, cenas precēm pieaugušas par 16,5%, bet pakalpojumiem — par 17,4%.
Gada inflāciju martā galvenokārt ietekmēja cenu kāpums siltumenerģijai, kā arī straujāka augļu un dārzeņu sadārdzināšanās. Savukārt gaļas, piena produktu, autotransporta iegādes, apģērbu, kā arī īres maksas pieaugums šogad ir lēnāks nekā pērn.
Martā salīdzinājumā ar februāri vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,5%. Precēm cenas pieauga par 1,4%, bet pakalpojumiem - par 1,7%.
Vērtējot mēneša inflāciju, CSP norāda, ka lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam siltumenerģijai, degvielai, apģērbiem un apaviem. Martā siltumenerģijas cenas valstī pieauga vidēji par 6,4%, Rīgā siltumenerģija kļuva par 9,2% dārgāka.
Noslēdzoties izpārdošanām un sākoties pavasara sezonai, par 4% dārgāki kļuva apģērbi, bet par 7,7% sadārdzinājās apavi.
Degviela martā sadārdzinājās vidēji par 3,1%, un visvairāk jeb par 5,9% cenas pieauga dīzeļdegvielai.
Dārgāki kļuva pārtikas produkti: augļi, dārzeņi, maize un graudaugu izstrādājumi, zivju konservi, dārzeņu konservi, saldumi, medus, augu eļļa, olas un citi. Par 2,3% cenas pieauga alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem dzērieniem — par 4,2%.
Pieauga cietā kurināmā un sašķidrinātās gāzes cenas, dārgāki kļuva ziedi, grāmatas un personīgās aprūpes preces. Sadārdzinājās tūrisma un kultūras pakalpojumi, atsevišķi ar mājokļa uzturēšanu un mājsaimniecības aprūpi saistīti pakalpojumi, ambulatorie pakalpojumi, apdrošināšana, finanšu pakalpojumi, pasažieru sauszemes transporta pārvadājumi un personisko transporta līdzekļu ekspluatācija. Cenas turpināja pieaugt ēdināšanas pakalpojumiem, galvenokārt skolu un iestāžu ēdnīcās, uzskaita CSP.
Akciju ietekmē martā cenas kritās atsevišķiem piena produktiem, sieram, vistas gaļai, cukuram un kafijai. Lētākas kļuva galvenās sadzīves ierīces, TV, audio, video, foto un datu apstrādes iekārtas, kā arī tālruņu aparāti.
Patēriņa grupu cenu pārmaiņas 2008.gada martā, salīdzinot ar 2008.gada februāri, CSP dati
Statistiķi aprēķinājuši, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos cenas pavisam ir pieaugušas par 5,7%, kamēr pagājušā gadā cenu pieaugums attiecīgajā laikā posmā bija 3,3%.
Šogad cenu līmeni visvairāk ietekmēja tabakas izstrādājumu, siltumenerģijas, piena, siera un olu, ēdināšanas pakalpojumu, ūdens piegādes un citu ar mājokli saistīto pakalpojumu, kā arī degvielas sadārdzināšanās.
12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 12,3%.
Februārī patēriņa cenas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 16,7%.
| Grupas | Cenu pārmaiņas 2008.gada martā, salīdzinot ar: | ||
| 2007.g. martu | 2007.g. decembri | 2008.g. februāri | |
| Kopā | 16.8 | 5.7 | 1.5 |
| Pārtika | 20.8 | 5.1 | 0.8 |
| Alkohols, tabaka | 45.0 | 24.2 | 1.2 |
| Apģērbs, apavi | 2.4 | -2.5 | 4.8 |
| Mājoklis | 25.2 | 8.4 | 2.0 |
| Mājokļa iekārta | 4.0 | 1.9 | 0.0 |
| Veselība | 12.9 | 6.6 | 0.9 |
| Transports | 13.3 | 4.6 | 1.3 |
| Sakari | -8.3 | -2.6 | 0.0 |
| Atpūta, kultūra | 9.4 | 4.6 | 2.3 |
| Izglītība | 20.0 | 1.8 | 0.4 |
| Viesnīcas, restorāni | 23.5 | 6.4 | 1.7 |
| Pārējie | 13.9 | 5.0 | 1.6 |
Apollo.LV: Amatpersonas sev inflāciju "kompensējušas" pat dubulti un trīskārši
Foto: AFI
Ir cilvēku kategorija, kuri pilnīgi noteikti nav cietuši no pagājušā gada inflācijas, — tas kļūst skaidrs, salīdzinot konkrētu augstu amatpersonu no valsts saņemtos ienākumus 2006. un 2007. gadā: gada algas pielikums bieži vien «sakārtots» par 10–20, pat 40 tūkstošiem latu, valsts it kā apkaroto inflāciju «kompensējot» arī vairākkārt.
Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtās augsto valsts amatpersonu deklarācijas par pagājušo gadu uzskatāmi parāda — dažādos veidos ir panākts kopējo attiecīgajā amatā gūto ienākumu pieaugums, kas ir pat vairākkārt pārsniedzis inflācijas līmeni.
Turklāt izcilāko sniegumu iespējams izmērīt gan gada ienākumu absolūtajā pieaugumā konkrētajā amatā, gan arī procentuāli — kā 2007. gada ieņēmumi pieauguši salīdzinājumā ar valsts doto (no valsts ņemto) konkrētā amata atalgojumu gadu iepriekš.
Ja rēķina absolūtajās summās, pagājušā gada alkatības pieauguma ziņā valsts amatpersonu — kā valsts uzņēmējsabiedrību un aģentūru (kuras arī rīkojas ar valsts līdzekļiem), tā arī iestāžu vadītāju — pirmais divdesmitnieks, ņemot vērā 2007. gada amatpersonu deklarācijas (lai gan ne visu augsti atalgoto amatpersonu deklarācijas ir jau pieejamas), izskatās šādi:
1. VAS «Latvijas Valsts meži» valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks: 2006. gada atalgojums — 61 622 lati, 2007. gada atalgojums — 104 863 lati, pieaugums — 43 241 lats.
2. VAS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons: 2006. gada atalgojums — 70 646 lati, 2007. gada atalgojums — 97 779 lati, pieaugums — 27 133 lati.
3. VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks: 2006. gada atalgojums — 44 798 lati, 2007. gada atalgojums — 68 567 lati, pieaugums — 23 769 lati.
4. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: 2006. gada atalgojums — 96 486 lati, 2007. gada atalgojums — 120 008 lati, pieaugums — 23 522 lati.
5. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva: 2006. gada atalgojums — 40 713 latu, 2007. gada atalgojums — 62 229 lati, pieaugums — 21 516 latu.
6. VAS «Latvijas Valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Tālis Straume: 2006. gada atalgojums — 35 432 lati, 2007. gada atalgojums — 54 690 latu, pieaugums — 19 258 lati.
7. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps (atstāj amatu): 2006. gada atalgojums — 69 628 lati, 2007. gada atalgojums — 86 095 lati, pieaugums — 16 467 lati.
8. Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars: 2006. gada atalgojums — 25 610 latu, 2007. gada atalgojums — 40 405 lati, pieaugums — 14 795 lati.
9. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis: 2006. gada atalgojums — 38 244 lati, 2007. gada atalgojums — 51 956 lati, pieaugums — 13 712 lati.
10. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs: 2006. gada atalgojums — 18 180 latu, 2007. gada atalgojums — 29 838 lati, pieaugums — 11 658 lati.
11. LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis: 2006. gada atalgojums — 27 281 lats, 2007. gada atalgojums — 38 032 lati, pieaugums — 10 751 lats.
12. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns: 2006. gada atalgojums — 42 505 lati, 2007. gada atalgojums — 52 799 lati, pieaugums — 10 294 lati.
13. SIA «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis: 2006. gada atalgojums — 87 340 latu, 2007. gada atalgojums — 94 764 lati, pieaugums — 7424 lati.
14. Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme: 2006. gada atalgojums — 27 246 lati (nenostrādāja pilnu gadu), 2007. gada atalgojums — 34 246 lati, pieaugums — 7000 latu.
15. Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš: 2006. gada atalgojums — 35 196 lati, 2007. gada atalgojums — 40 031 lats, pieaugums — 4835 lati.
16. SIA «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs (jau atlaists) Nils Melngailis: 2006. gada atalgojums — 158 955 lati, 2007. gada atalgojums — 162 842 lati, pieaugums — 3887 lati.
17. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols: 2006. gada atalgojums — 25 291 lats, 2007. gada atalgojums — 28 536 lati, pieaugums — 3245 lati.
18. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Arturs Grants: 2006. gada atalgojums — 35 270 latu, 2007. gada atalgojums — 38 395 lati, pieaugums — 3125 lati.
19. Valsts kontroliere Inguna Sudraba: 2006. gada atalgojums — 36 629 lati, 2007. gada atalgojums — 38 308 lati, pieaugums — 1679 lati.
20. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: 2006. gada atalgojums — 54 291 lats, 2007. gada atalgojums — 55 594 lati, pieaugums — 1303 lati.
Savukārt pavisam citāda aina paveras, ja nevis paraugāmies uz absolūtajiem skaitļiem, bet gan salīdzinām — par cik procentiem šajos grūtajos inflācijas apkarošanas un taupības laikos palielinājušies šo pašu amatpersonu gada ienākumi. Divdesmitnieks izskatās pilnīgi citāds:
1. VAS «Latvijas Valsts meži» valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks: gada atalgojuma pieaugums — 70%.
2. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs: gada atalgojuma pieaugums — 64%.
3. Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars: gada atalgojuma pieaugums — 57% (autoratlīdzības pat neieskaitot).
4. VAS «Latvijas Valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Tālis Straume: gada atalgojuma pieaugums — 54%.
5. VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks: gada atalgojuma pieaugums — 53%.
6. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva: gada atalgojuma pieaugums — 52%.
7. LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis: gada atalgojuma pieaugums — 39%.
8. VAS «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons: gada atalgojuma pieaugums — 38%.
9. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Edvīns Karnītis: gada atalgojuma pieaugums — 35%.
10. Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme: gada atalgojuma pieaugums — 25% (taču jāņem vērā, ka nenostrādāja pilnu 2006. gadu).
11.–12. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs: gada atalgojuma pieaugums — 24%.
11.–12. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns: gada atalgojuma pieaugums — 24%.
13. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps (atstāj amatu): gada atalgojuma pieaugums — 23%.
14. Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš: gada atalgojuma pieaugums — 13%.
15. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols: gada atalgojuma pieaugums — 12%.
16.–17. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Arturs Grants: gada atalgojuma pieaugums — 8%.
16.–17. SIA «Lattelecom» padomes priekšsēdētājs Gundars Strautmanis: gada atalgojuma pieaugums — 8%.
18. Valsts kontroliere Inguna Sudraba: gada atalgojuma pieaugums — 4%.
19.–20. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: gada atalgojuma pieaugums — 2%.
19.–20. SIA «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs (jau atlaists) Nils Melngailis: gada atalgojuma pieaugums — 2%.
3.31 Ls/Gb (53Ls/16Gb). Apacer HANDY STENO AH320 16GB USB 2.0
[@1a.lv]Līdz šim 16Gb USB flash atmiņas kartes pārdošanā netika manītas.
| Ražotājs | Apacer | |
| Ietilpība | 16 384 MB |
| Izmēri | 68.5 x 17 x 10.9 mm | |
| Savietojamība | Windows 98/98SE/ME/XP/2000 / Mac OS 8.6 / Linux 2,4,0+ |
0.14 Ls/Gb (70Ls/500Gb): LaCie Desktop Hard Disk 500GB USB2.0
500Gb, 7200 rpm, 8Mb cache, 3.5", USB 2.0, 2 gadu garantija, melns. [FF.LV]
Produkta apraksts ("kompakts un viegli lietojams, diskrēts dizains un funkcijas, augsta ātruma USB 2.0 universālais pielietojums, vienkārša datu glabāšanas ierīce") ir nedaudz tendenciozs un pārspīlēts. Piemēram, ierīcei ir nepieciešama ārējā barošana (tai nepietiek ar USB, kā tas ir dārgākiem USB savietojamiem HDD). Praktiski tas izpaužas kā divi vadi (viens - uz datora USB portu, otrs - uz elektrības kontaktlīgzdu) viena (USB) vietā. Tomēr, ņemot vērā ietilpību un cenu, jāsaka, ka tas ir ļoti labs variants. Par vieglu lietojamību ir taisnība: diska izmantošana nav sarežģītāka par, piemēram, USB flash atmiņas kartes izmantošanu.