Vēlmes ir biļetes uz jauniem piedzīvojumiem, un tās vienmēr nes gan jaunus izaicinājumus, gan pārmaiņas... Ja zini, ko vēlies, un ļauj to sev iegūt, tad izbaudi prieku un varu, kas ir Tavs kā personības apliecinājums.
[Šērija Kārtere-Skota]
2011. gada 28. aug.
2011. gada 15. aug.
199Ls: Asus P50IJ-SO164D, 2Gb RAM, 320Gb HDD, 15.6"
Displejs: 15.6".
CPU: Intel(r) Celeron M900, 2.2GHz
Operatīvā atmiņa: 2Gb.
Cietais disks: 320Gb.
Intel GMA 4500MHD.
Tehnoland akcija līdz 31.08.2011.
Tas ir noticis: jauns, pilnizmēra portatīvais dators Latvijā ir nopērkams par cenu zem diviem simtiem latu. Turklāt šis ir ar par 70Gb lielāku cieto disku nekā iepriekšējais.
CPU: Intel(r) Celeron M900, 2.2GHz
Operatīvā atmiņa: 2Gb.
Cietais disks: 320Gb.
Intel GMA 4500MHD.
Tehnoland akcija līdz 31.08.2011.
Tas ir noticis: jauns, pilnizmēra portatīvais dators Latvijā ir nopērkams par cenu zem diviem simtiem latu. Turklāt šis ir ar par 70Gb lielāku cieto disku nekā iepriekšējais.
209Ls: Acer EME644, AMD Brazos C-50 Dual, 2Gb RAM, 250Gb HDD, 15.6", ATI Radeon HD 6310
Operatīvā atmiņa: 2Gb.
Cietais disks: 250Gb.
15.6". Videokarte: ATI Radeon HD 6310.
Tehnoland akcija līdz 31.07.2011 - Bezmiegs nenodarbojas ar slēptu reklāmu, Bezmiegs atseko tendences.
Cietais disks: 250Gb.
15.6". Videokarte: ATI Radeon HD 6310.
Tehnoland akcija līdz 31.07.2011 - Bezmiegs nenodarbojas ar slēptu reklāmu, Bezmiegs atseko tendences.
Depozītu likmes no Gudriem.LV
Agrāk "LauvaMedia" nodarbojās ar Latvijas banku depozītu piedāvājumu apkopojumiem. Diemžēl viņu pēdējais apkopojums ir datēts ar 2008. gada maiju un šobrīd to var izmantot vien kā vēsturisku liecību par to, kādas likmes bija toreiz (9.11% gadā).
Tad vēl "Business&Baltia" agrāk regulāri katru nedēļu publicēja milzīgu "palagu" ar visu banku depozītu piedāvājumu, bet arī tas beidzās, kad B&B pārveidoja savu mājas lapu un pārstāja izvietot Internetā precīzu avīzes saturu.
Kādu laiku Bezmiegam bija jāveido šie pārskati pašam, bet tagad, pateicoties jaunai depozītu sadaļai portālā Gudriem.LV, Bezmiegs atkal var nedaudz atslābt.
Tad vēl "Business&Baltia" agrāk regulāri katru nedēļu publicēja milzīgu "palagu" ar visu banku depozītu piedāvājumu, bet arī tas beidzās, kad B&B pārveidoja savu mājas lapu un pārstāja izvietot Internetā precīzu avīzes saturu.
Kādu laiku Bezmiegam bija jāveido šie pārskati pašam, bet tagad, pateicoties jaunai depozītu sadaļai portālā Gudriem.LV, Bezmiegs atkal var nedaudz atslābt.
2011. gada 8. aug.
Satiksme galvenajos Latvijas ceļos - tiešraides dati
Aktuāla informācija par satiksmes intensitāti uz galvenajiem Latvijas ceļiem ir pieejama no Satiksmes informācijas centra. Dati kartē (transportlīdzekļu skaits un vidējais ātrums) tiek atjaunoti aptuveni 1-2 reizes stundā. Ir pieejami arī dienas, nedēļas, mēneša un gada pārskati.
Kā nosūtīt SMS Latvijas mobilā operatora abonentam - instrukcija manai vecmāmiņai
Uzzināt numura piederību var www.numuri.lv.
Apakšā (zem numura piederības izziņas) ir (parādās) saites uz katra operatora bezmaksas SMS sūtīšanas formām:
BITE Latvija / IZZI
LMT
Tele2
Telekom Baltija
ZetCOM
Var izmantot arī "virsbūves" virs šīm formām - tādu kā, piemēram, www.sms.lv
Pēc drošības attēla (captcha) var redzēt, ka sms.lv skripts slēdzas pie operatoru SMS sūtīšanas formām.
Starp citu sms.lv piedāvā arī "ieliktni" SMS sūtīšanai, ko var pievienot savai mājas lapai: http://sms.lv/api/
Agrāk ir bijis arī tāds serviss kā esms.lv, bet tagad, izskatās, tas vairs nav pieejams. Izmantojot to, varēja nosūtīt "garas SMS".
Apakšā (zem numura piederības izziņas) ir (parādās) saites uz katra operatora bezmaksas SMS sūtīšanas formām:
BITE Latvija / IZZI
LMT
Tele2
Telekom Baltija
ZetCOM
Var izmantot arī "virsbūves" virs šīm formām - tādu kā, piemēram, www.sms.lv
Pēc drošības attēla (captcha) var redzēt, ka sms.lv skripts slēdzas pie operatoru SMS sūtīšanas formām.
Starp citu sms.lv piedāvā arī "ieliktni" SMS sūtīšanai, ko var pievienot savai mājas lapai: http://sms.lv/api/
Agrāk ir bijis arī tāds serviss kā esms.lv, bet tagad, izskatās, tas vairs nav pieejams. Izmantojot to, varēja nosūtīt "garas SMS".
2011. gada 4. aug.
2011. gada 3. aug.
Aivars Slokenbergs par 2. pensijas līmeni
(Aivars Slokenbergs ir Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs.)
"Latvijā jau 10 gadu pensiju sistēma ir iedalīta trīs līmeņos – pirmais ir tā dēvētais paaudžu solidaritātes līmenis, kura ietvaros šodienas pensionāri saņem pensijas, pateicoties tam, ka mēs, strādājošie no savām algām maksājam nodokļus. Otrajā līmenī līdzekļi tāpat tiek iemaksāti no mūsu nodokļiem, tomēr tas jau ir uzkrājums mūsu pašu pensijai, un tā apmēru mēs daļēji varam ietekmēt, izvēloties ieguldījumu plānu un to pārvaldītāju, kuram uzticēt savus līdzekļus. Savukārt trešais līmenis ir brīvprātīgs, un tajā katrs var iemaksāt tādu līdzekļu apjomu, kādu pats vēlas.
Trīs veidi, kā līdz šim bija iespējams iegūt informāciju par pensijas 2. līmeņa uzkrājumu:
1) doties uz VSAA (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru). Mīnusi: došanās turp prasa laiku un ceļa izdevumus;
2) aizpildīt VSAA elektronisko pieteikuma anketu, pirms nosūtīšanas parakstot to ar e-parakstu. Mīnuss: e-paraksts Latvijā ir tikai aptuveni 1% cilvēku;
3) iespēja reizi gadā, vairākus mēnešus iepriekš piesakoties savā internetbankā, aprīlī vai maijā saņemt izrakstu par iepriekšējā gadā veiktajām iemaksām un uzkrājumiem. Abi ierobežojumi pakalpojumu padarīja pieejamu tikai aktīvākajiem un zinošākajiem klientiem.
Kā liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktais socioloģiskais pētījums, 44% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir ieguldījumi 2. pensiju līmenī, šo informāciju vēlētos saņemt vismaz divas reizes gadā vai biežāk, bet 12% labprāt tai sekotu līdzi pat ik mēnesi. Patlaban 70% iedzīvotāju tomēr nezina, kādi ir viņu pašreizējie uzkrājumi un cik veiksmīgi tos "apsaimnieko" viņu ieguldījumu plāna pārvaldītājs. Jāatzīst, ka mazliet informētāki ir iedzīvotāji, kuri patlaban ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem, vai tie, kuri 2. līmenim pievienojušies brīvprātīgi, savukārt jaunāka gadagājuma iedzīvotāju vidū, kuri šajā līmenī iekļauti automātiski, informētības līmenis ir zemāks.
Latvijas Centrālais depozitārijs par saviem līdzekļiem ir izveidojis informācijas sistēmu, ar kuru iedzīvotāji tagad var pieteikties pensiju 2.līmeņa kontu izrakstiem internetbankā (ar nosacījumu, ka attiecīgā banka piedāvā šādu pakalpojumu saviem klientiem) un minūtes laikā saņemt izrakstu savā e-pastā. Jāpiebilst, ka depozitārijs jau gandrīz 10 gadus sadarbībā ar VSAA uztur šī pensiju līmeņa individuālo kontu reģistru.
Nedaudz vēlāk izskanēja informācija par VSAA pašu radītu informācijas ieguves iespēju, izmantojot portālu www.latvija.lv, kas šo pakalpojumu piedāvās tuvākajā laikā.
Jāatceras, ka tas [konta izraksts] ir līdzeklis prasmīgākai personisko līdzekļu plānošanai, nevis pašmērķis. Svarīgākās lietas/rādītāji, kuriem pievērst uzmanību 2. pensijas līmeņa konta izrakstā:
1) iemaksu likme. Būtu grūti atrast cilvēku, kurš ir spējis izsekot valdības lēmumiem un tagad zina, cik liela daļa no viņa bruto algas (alga "uz papīra" jeb summa, kas ierakstīta līgumā) tiek novirzīta viņa pensijas 2. līmenī - 6%, 8%, 2% vai 10 %? Taču konta izrakstā tas ir redzams. Ko tas ilustrē? Tikai to, ka valdības lēmumiem par iemaksu samazināšanu no 8% uz 2% ir vistiešākā ietekme uz mūsu pensiju kapitālu. Un to, ka legāla nodokļu nomaksa ir svarīga ne tikai valstij un iedzīvotājiem kopumā, bet arī katram personīgi.
2) veikto iemaksu kopsumma. Ja tā ir maza, tad pašiem ir aktīvāk jāformulē sava attieksme pret otrajā pensiju līmenī novirzāmo savas algas nodokļu daļu un aktīvāk jāiesaistās diskusijās un viedokļa paušanā par šīs likmes pārskatīšanu. Skaidrs, ka ar 2% iemaksām kapitāls tiks uzkrāts daudz mazāks nekā ar 8% vai 10% lielām iemaksām, kā tas sākotnēji bija iecerēts. Savukārt, ja darba devējs par strādājošo nemaksā visus nodokļus, tad iespējams, ka iemaksas pensiju 2. līmenī kādā brīdī būs viens no argumentiem par labu algas saņemšanai legāli.
3) nopelnītais kapitāls. Te redzam savu peļņu. Tas var kalpot kā mudinājums nomainīt pensiju pārvaldnieku: tie un to sniegumi ir dažādi. Ilgākā laika posmā iezīmējas tendences, kas raksturo vidējo sniegumu un ir aplūkojamas pensiju sistēmas otrā līmeņa mājaslapā www.manapensija.lv. Piemēram, starp aktīvajiem pensiju plāniem, kas ilgtermiņā pretendē uz augstāku ienesīgumu, pašlaik vidējais ienesīgums svārstās no 3% līdz 6% gadā.
[delfi.lv]
"Latvijā jau 10 gadu pensiju sistēma ir iedalīta trīs līmeņos – pirmais ir tā dēvētais paaudžu solidaritātes līmenis, kura ietvaros šodienas pensionāri saņem pensijas, pateicoties tam, ka mēs, strādājošie no savām algām maksājam nodokļus. Otrajā līmenī līdzekļi tāpat tiek iemaksāti no mūsu nodokļiem, tomēr tas jau ir uzkrājums mūsu pašu pensijai, un tā apmēru mēs daļēji varam ietekmēt, izvēloties ieguldījumu plānu un to pārvaldītāju, kuram uzticēt savus līdzekļus. Savukārt trešais līmenis ir brīvprātīgs, un tajā katrs var iemaksāt tādu līdzekļu apjomu, kādu pats vēlas.
Trīs veidi, kā līdz šim bija iespējams iegūt informāciju par pensijas 2. līmeņa uzkrājumu:
1) doties uz VSAA (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru). Mīnusi: došanās turp prasa laiku un ceļa izdevumus;
2) aizpildīt VSAA elektronisko pieteikuma anketu, pirms nosūtīšanas parakstot to ar e-parakstu. Mīnuss: e-paraksts Latvijā ir tikai aptuveni 1% cilvēku;
3) iespēja reizi gadā, vairākus mēnešus iepriekš piesakoties savā internetbankā, aprīlī vai maijā saņemt izrakstu par iepriekšējā gadā veiktajām iemaksām un uzkrājumiem. Abi ierobežojumi pakalpojumu padarīja pieejamu tikai aktīvākajiem un zinošākajiem klientiem.
Kā liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" veiktais socioloģiskais pētījums, 44% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir ieguldījumi 2. pensiju līmenī, šo informāciju vēlētos saņemt vismaz divas reizes gadā vai biežāk, bet 12% labprāt tai sekotu līdzi pat ik mēnesi. Patlaban 70% iedzīvotāju tomēr nezina, kādi ir viņu pašreizējie uzkrājumi un cik veiksmīgi tos "apsaimnieko" viņu ieguldījumu plāna pārvaldītājs. Jāatzīst, ka mazliet informētāki ir iedzīvotāji, kuri patlaban ir vecumā no 40 līdz 60 gadiem, vai tie, kuri 2. līmenim pievienojušies brīvprātīgi, savukārt jaunāka gadagājuma iedzīvotāju vidū, kuri šajā līmenī iekļauti automātiski, informētības līmenis ir zemāks.
Latvijas Centrālais depozitārijs par saviem līdzekļiem ir izveidojis informācijas sistēmu, ar kuru iedzīvotāji tagad var pieteikties pensiju 2.līmeņa kontu izrakstiem internetbankā (ar nosacījumu, ka attiecīgā banka piedāvā šādu pakalpojumu saviem klientiem) un minūtes laikā saņemt izrakstu savā e-pastā. Jāpiebilst, ka depozitārijs jau gandrīz 10 gadus sadarbībā ar VSAA uztur šī pensiju līmeņa individuālo kontu reģistru.
Nedaudz vēlāk izskanēja informācija par VSAA pašu radītu informācijas ieguves iespēju, izmantojot portālu www.latvija.lv, kas šo pakalpojumu piedāvās tuvākajā laikā.
Jāatceras, ka tas [konta izraksts] ir līdzeklis prasmīgākai personisko līdzekļu plānošanai, nevis pašmērķis. Svarīgākās lietas/rādītāji, kuriem pievērst uzmanību 2. pensijas līmeņa konta izrakstā:
1) iemaksu likme. Būtu grūti atrast cilvēku, kurš ir spējis izsekot valdības lēmumiem un tagad zina, cik liela daļa no viņa bruto algas (alga "uz papīra" jeb summa, kas ierakstīta līgumā) tiek novirzīta viņa pensijas 2. līmenī - 6%, 8%, 2% vai 10 %? Taču konta izrakstā tas ir redzams. Ko tas ilustrē? Tikai to, ka valdības lēmumiem par iemaksu samazināšanu no 8% uz 2% ir vistiešākā ietekme uz mūsu pensiju kapitālu. Un to, ka legāla nodokļu nomaksa ir svarīga ne tikai valstij un iedzīvotājiem kopumā, bet arī katram personīgi.
2) veikto iemaksu kopsumma. Ja tā ir maza, tad pašiem ir aktīvāk jāformulē sava attieksme pret otrajā pensiju līmenī novirzāmo savas algas nodokļu daļu un aktīvāk jāiesaistās diskusijās un viedokļa paušanā par šīs likmes pārskatīšanu. Skaidrs, ka ar 2% iemaksām kapitāls tiks uzkrāts daudz mazāks nekā ar 8% vai 10% lielām iemaksām, kā tas sākotnēji bija iecerēts. Savukārt, ja darba devējs par strādājošo nemaksā visus nodokļus, tad iespējams, ka iemaksas pensiju 2. līmenī kādā brīdī būs viens no argumentiem par labu algas saņemšanai legāli.
3) nopelnītais kapitāls. Te redzam savu peļņu. Tas var kalpot kā mudinājums nomainīt pensiju pārvaldnieku: tie un to sniegumi ir dažādi. Ilgākā laika posmā iezīmējas tendences, kas raksturo vidējo sniegumu un ir aplūkojamas pensiju sistēmas otrā līmeņa mājaslapā www.manapensija.lv. Piemēram, starp aktīvajiem pensiju plāniem, kas ilgtermiņā pretendē uz augstāku ienesīgumu, pašlaik vidējais ienesīgums svārstās no 3% līdz 6% gadā.
[delfi.lv]
Abonēt:
Ziņas (Atom)